Kad rūgti žēlojas kāds par miesas kaitēm, par gara sadrūmumu, par rūgtumu sirdī un ka tālab visas labās domas bēgtin bēg, man gribas noskaidrot: vai tikai nav tā, ka visu likstu pamatā ir necenšanās domāt labas domas.

Domu spēks, virzīta psihiskā enerģija vēl pārāk maz zinātniski pētīta. Esot cilvēki, kuri ar domas spēku spējot pārvietot priekšmetus. Zilākalna Marta ar domu spēku vien apslāpējusi motoru nelabvēļu automašīnai, un tā neesot spējusi izbraukt no viņas pagalma. Vērīgi pārlūkodama pati savu mūžu, atceros virkni gadījumu, kad ar labām domām vien esmu spējusi palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem.

Man ir brīnumaini paveicies tad, kad visas domas esmu notēmējusi uz panākumiem, bet piedzīvojusi sūras neveiksmes, jau pirms stāšanās pie nodoma izpildes pieļaudama skepsi: nezin, vai tas man izdosies?... Ar negatīvo domu pieļāvumu līdzās pozitīvajām ir tāpat kā ar smaguma celšanu: ja labā roka cels, bet kreisā tajā pašā laikā spiedīs nastu atpakaļ pie zemes, smagums paliks, kur bijis...

Daudzas mūsu vecvecmāmiņas prata apvārdošanu, riebšanu; ar vārdiem, ar ūdentiņu vien spēja palīdzēt gan savārgušam cilvēkam, gan dzīvniekam. Varbūt visa viņu maģija slēpās prasmē koncentrēti vēlēt labu? Prātodama par dižiem, aizvien vēl neizskaidrotiem veikumiem cilvēces senvēsturē, minēju: vai tikai nebūs bijis tā, ka mūsu senču senči prata likt lietā domas spēku, psihisko enerģiju. Varbūt tikai tā bija spējams uzbūvēt, piemēram, Ēģiptes piramīdas?

Par domu bumeranga raksturu esmu bieži prātojusi. Ir nācies atzīt, ka manis raidītās labās domas agrāk, vēlāk atgriezušās pie manis un mani stiprinājušas. Tad laikam gan mēdz atgriezties arī sliktās? Vēstulē gudrai sievietei, kādreizējai kolēģei «Rīgas Balsī» Valentīnai V. apvaicājos, kā viņa šādus manus prātojumus vērtē, kāds viņas viedoklis. Itin drīz saņēmu padomu: «Izlasi Ernsta Muldašova grāmatu No kā mēs esam cēlušies, tur uz visiem taviem jautājumiem atbildēts.»

Tiešām! Reti kuro no bibliotēkas ņemto grāmatu esmu lasījusi ar tik karstu interesi. Izrakstīju lēveni citātu, kuros milzums svaigu atziņu par daudz ko. Dažas no tām, kas skar šā raksta saturu, piedāvāju jūsu uzmanībai. (Ticamību lai vairo uzziņa: E. Muldašovs ir medicīnas zinātņu doktors, profesors, augstākās kategorijas acu ķirurgs, pasaulē augstu vērtēts zinātnieks.)

Tātad:

«Psihiskais spēks ir arī fiziskais spēks. Spēks, ar kura palīdzību tika uzceltas piramīdas. (..) Pagaidām nav psihiskās enerģijas izmērīšanas iespēju, lai gan par tās vareno spēku nav pamata šaubīties.» (117. lpp.)

«Dvēseles enerģija ir ārpus elektrona un protona. Dvēseles enerģija ir ārkārtīgi spēcīga, tā spēj ietekmēt arī gravitāciju.» (124. lpp.)

«Pašlaik cilvēka psihiskā enerģija tiek ārkārtīgi maz izmantota (..), turklāt tā ne vien netiek likta lietā, bet arī iegūst kaitniecisku ievirzi, radot negatīvu auru, kas cilvēkus ietekmē negatīvi. (..) Svarīgi ir, lai psihiskā enerģija plūstu pozitīvā virzienā - labu domu virzienā.» (202.-203. lpp.)

Ir latviski tulkotas un izdotas vēl divas E. Muldašova grāmatas, ārkārtīgi saistoša lasāmviela, silti iesaku izlasīt!

Dzīvotprasme manā, dzīvošanas praktiķes, izpratnē nav nekas cits kā prasme valdīt pār savām domām. Domāt tikai labu? Jā gan, kaut arī tas nav viegli. Negatīvā informācija kapā dvēseli kā krusa no mātes perētājas aizklīdušu cālēnu. It bieži man ir šķitis, ka mūs valsts plašsaziņas līdzekļus (ne gluži visus, protams) okupējuši ļaunuma pielūdzēji, kas tendēti tīšuprāt graut lasītāju, klausītāju, skatītāju jau tā trauslo ticību labajam, mazināt lepnumu par mūsu valsti Latviju.

Neatceros nevienu gadījumu, kad publiski tiktu paslavēts premjerministrs, ministrs, Saeimas deputāts. Pelti un zākāti gan. Un cilvēku daļa, pārāk liela daļa, atbalso, piebalso... Ir pat jābrīnās, ka tādā tumšo domu apšaudē visi augstie vadītāji vispār vēl nav kļuvuši par fiziskiem un garīgiem invalīdiem... Vai tas būtu piektās kolonnas smalki izplānots, viltīgi īstenots karš pret mūsu brīvvalsti?

Tomēr, tomēr... Vismaz centīsimies domāt labas domas, sacīt labus vārdus, darīt labus darbus! Mācīsimies šo no visām prasmēm visvajadzīgāko! Arī Hedvigas Kundzes Avīzē gribētos biežāk lasīt ārstu psihiatru un citu dzīvesgudru cilvēku padomus, kā atvairīt tumšās domas, kā sevī kopt, uzturēt, vairot labestību.

Jel mācīsimies šīs prasmes paši savas garīgās un fiziskās veselības labad, bērnu, mazbērnu, citu tuvinieku labklājības labad. Tā ir vienīgā iespēja sekmēt labā pārsvaru pār ļaunu šolaik jau dramatiskajos Labā un Ļaunā cīniņos.