Piedošana ir kā divvirziena iela.
Ja mēs kādam piedodam, mēs vienmēr piedodam arī paši sev.
Ja mēs esam iecietīgi pret citiem, vienmēr ir vieglāk pamanīt pašiem savas kļūmes. Tādējādi, atbrīvojoties no pārmetumiem un rūgtumu sirdī, mēs uzspodrinām savas pozīcijas dzīvē.
Ja, vājuma pavedināti, mēs ļaujam izstarot no sevis naidam, skaudībai vai neiecietībai, tad galu galā šis starojums saēd mūs pašus.

/Paulu Koelju "Maktub"/

Piedošana ir katra cilvēka visnepieciešamākais un vispienācīgākais darbs. Jo tad, ja es neizdaru kādu taisnības darbu vai kādu žēlsirdības vai gudrības darbu, cits cilvēks var to izdarīt manā vietā. Taču neviens cits nevar piedot manam ienaidniekam, kā vien es pats.

/E. Herberts/

Pasaulē neskaitāmi daudz cilvēku gaida, lai tiem piedod. Tikpat daudz ir tādu, kuriem piedošana citiem nāktu par labu. Piedošana ir tilts, kas mums visiem jāšķērso, lai atstātu aiz sevis sāpes, sirdēstus, izmisumu, dusmas un aizvainojumu. Lai uzdrošinātos šķērsot šo tiltu, vajadzīga drosme, pazemība un griba riskēt, bet otrajā pusē mūs gaida miers, prieks, mīlestība un mierinājums. Pilnīga piedošana mums nodrošina pilnvērtīgu dzīvi.

/Ekernen/

Kāpēc vairot sāpes, lai vairojas prieks.

/Kārlis Skalbe "Kaķīša dzirnavas"/

Garīga attīstība nozīmē mainīties pašam, nevis mainīt citus. Tā notiek tikai ar tiem, kas ir gatavi atteikties no upura vai tirāna lomas, piedot sev un citiem, ieiet jaunā, neierobežotā dzīvē. Piedošana ie negatīvās informācijas dzēšana.

/nezināms/