Vārds ,,vēdas" senajā sanskrita valodā nozīmē ‘zināšanas' jeb ‘tas, kas ir zināms'. Ne velti latviešu valodā ir vārdi,,vieds" un ,,viedums" un krievu valodā ,,vedatj" - ‘zināt', kā arī ,,vedomosti", „povedatj", ,,razvedatj" un ,,osvedomitsja". Šī vārda sakne vai tā locījumu formas ir saglabājušas nozīmi daudzās mūsdienu valodās: piemēram, angļu valodā ,,wit" ir ‘gudrība', ‘prāts', ‘saprāts', ,,witness" - ‘liecība', ‘pierādījums', vācu valodā ,,wissen" nozīmē ‘zināt' un ‘zināšanas', zviedriski ,,veta" un holandiski ,,weten" nozīmē ‘zināt', čehu valodā ,,vim" - ‘es zinu', „vidim" ir ‘es redzu', bet grieķu valodā ,,woida" nozīmē ‘es zinu' un latīņu valodā „video" - ‘es redzu'.

Vēdas - tās ir senas gudrības, kas, tāpat kā latviešu dainas, mutvārdu tradīcijā nodotas no paaudzes paaudzē jau daudzus tūkstošus gadu pirms to pierakstīšanas. Plašāk zināms fakts, ka Vēdas tiek dēvētas par pasaulē vecāko literatūras un filozofijas pieminekli. Vēdas reizē ir arī vissenākie Svētie Raksti, jo tradicionāli tiek uzskatīts, ka tās nav cilvēka prāta izdomājums.

Vienkāršāk runājot, varētu teikt, ka vēdas ir tāda kā lietošanas pamācība jeb instrukcija šīs zemes dzīvei, jau izstrādāts likumkodekss vai konstitūcija. Zinātnieki, kas pēta vēdisko literatūru, ir pārsteigti, cik daudzi mūsdienu zinātnes atklājumi cilvēkam ir bijuši pazīstami jau pirms vairāk nekā 5000 gadiem, piemēram, atoma uzbūve, Visuma rašanās un Saules sistēmas struktūra, embrija attīstība mātes ķermenī un cilvēka organisma funkciju īpatnības.

Vēdu literatūrā padziļināti apskatīti medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas, jurisprudences, matemātikas, ģeometrijas, astronomijas, astroloģijas, arhitektūras, karalietu un inženierzinātņu jautājumi. Garīgu iedvesmu Vēdās saviem zinātniskajiem vai literārajiem darbiem smēlušies tādi talanti kā J.V.Gēte, I.Kants, G.V.F. Hēgelis, A.Einšteins, R.Emersons, R.Rolāns, R.Tagore, Ļ.Tolstojs u.c, atzīdami tās par visdaudzpusīgāko zināšanu avotu.